15. vēstule / Reading

Laba diena un sirsnīgi sveikts martā!

Tad nu kā vakar solīts, šodien gribu stāstīt par Redingu (Reading) pilsētu, kuras nosaukums ir manā adreses laukā un kura ir tuvākā apdzīvotā vieta ar pilsētas „statusu” šajā apkārtnē. Tas statuss gan ir „town” statuss un līdz „city” tomēr neaizvelk (kaut gan visiem dikti gribas). Redinga atrodas Temzas ielejā 58 km uz rietumiem no Londonas. Iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 155 tkst. cilvēku, platība 3,8 kvadrātkilometri.

Kas latvietim varētu nākt prātā pirmais, izdzirdot nosaukumu „Redinga”? Noteikti nekas daudz, jo daudz ir tādu latviešu, kas nezina, kur atrodas Balvi, kur nu vēl jautāt par svešu zemju pilsētām. Bet nu tās divas lietas, kas par Redingu ir parādījušās informatīvajā telpā Latvijā, ir Redingas futbola klubs, par kuru jau rakstīju TE, un Redingas mūzikas festivāls, kas tiešām ir liels un pasaulē atpazīstams (LV par atpazīstamību jāsaka paldies Rudakam, Grēviņam, Volfam u. tml.). 2013. gada festivālā ir zināms, ka uzstāsies Eminems, Deftones, System of a Down, Fall out Boy un vēl daudzi tādi mākslinieki, ko es neatpazīstu. Tikko festivāls saņēmis arī žurnāla „NME” balvu kā „Labākais festivāls 2013”. Tāpat lietas, kas atzīmējamas, bet varbūt mazāk zināmas, ir tradicionālais Redingas pusmaratons, kas katru gadu pulcē ap 15 000 skrējēju, un Redingas Universitāte, kas dibināta 1892. gadā kā Oksfordas filiāle.

Nedaudz iz vēstures. Redinga ir vairāk kā 1000 gadus sena. Pirmās apmetnes te izveidotas 8. gadsimtā, bet pilsētas statuss iegūts 1086. gadā (vai agrāk). Pilsētas nosaukums cēlies no anglosakšu valodas un nozīmē „Reada cilvēku apmetne”. Viduslaikos Redinga bija nozīmīgs centrs ar savu Redingas klosteri. Angļu pilsoņu kara aplenkuma laikā pilsēta ievērojami zaudēja savu tidzniecības ietekmi. 19. gs. sākumā līdz ar Lielā rietumu dzelzceļa attīstību Redingā uzplauka uzņēmējdarbība. Ja 19. gadsimtā pilsētas attīstību noteica trīs B – cepumi, sīpoli (augu sēklas) un alus (biscuits, bulbs, beer), tad mūsdienās Redinga, neskatoties uz Londonas tuvumu, ir biznesa centrs, kas turas uz trīs I vaļiem – investīcijām, apdrošināšanu (insurance) un informācijas tehnoloģijām.

Kādi slaveni ļaudis ir no Redingas apkārtnes? Redingā dzimusi aktrise Keita Vinsleta (gan jau visi zina “Titānika” Rozu), no šejienes ir Anglijas jaunā karaļnama ģimenes locekle hercogiene Keita Midltone, te Redingas meiteņu internātskolā savulaik mācījusies rakstniece Džeina Ostina, bet Redingas cietumā divus gadus bijis ieslodzīts Oskars Vailds – par šo laiku vēlāk Francijā viņš uzrakstījis “Redingas cietuma balādi” (The Ballad of Reading Gaol).

Tad nu – vispārīgais priekšstats gūts, tagad aicinu doties kopīgā pastaigā pa Redingas ielām. Uzskates materiāls no pērnā gada septembra un arī tāds, kas pavisam svaigs.

Pirmais, ko pamanīt un ar ko Redinga atpazīstama – Viktorijas laika sarkano ķieģeļu ēkas, viduslaiku baznīcas, slavenās seno laiku iebraucamās vietas un moderni biroji – tā pilsētu raksturo tās iedzivotāji.

00

Broad Street – Platā iela. Redingas galvenā iepirkšanās un gājēju iela, vien ceturtdaļjūdzi (400 m) gara. Līdz pat 1995. gadam pa šo ielu dažādos laika posmos ir braukuši gan zirgu, gan elektriskie tramvaji, pat trolejbusi, līdz tā pilnībā nodota gājēju lietošanai. Broad Street gals reizē ir arī ieeja vienā no pilsētas galvenajiem tirdzniecības centriem – The Oracle (Rīgas “Galerija Centrs” un tamlīdzīgo brālēns).

00a

Forbury Gardens. Forbury dārzi ir Redingas publiskais parks, kas savu nosaukumu ieguvis par godu Jaunzēlandes pilsētas Dunedin piepilsētai, kuras viens no pirmajiem iedzīvotājiem bijis Redingā dzimušais Viljams Henrijs Valpijs (1793-1852) – uz to brīdi bagātākais cilvēks Jaunzēlandē. Forbury dārzu malā atrodas bijušā Redingas klostera drupas. Redingas klosteri 1121. gadā dibināja Lielbritānijas karalis Henrijs I, taču 1538. gadā klosteris gandrīz pilnībā tika sagrauts Henrija VIII veiktās klosteru apspiešanas laikā. Šobrīd Redingas dome īsteno klostera drupu restaurācijas projektu un darbus plānots uzsākt 2013. gada vidū. Līdzās klostera drupām atrodas Sv. Džeimsa baznīca (kas ir katoļu baznīca). Parkā apskatāma arī Maiwand lauvas statuja, kas ir neoficiālais Redingas simbols un piemineklis 329 Karaliskās Berkšīras pulka virsniekiem, kas laika posmā no 1878. – 1880. gadam krita Maiwand kaujā Afganistānā. Statujas autors ir vietējais tēlnieks Džordžs Blakols Siminds (George Blackall Simonds), lauvas svars ir 16 tonnas un parkā tas uzstādīts 1886. gadā. Maiwand lauva ir viena no lielākajām šāda veida čuguna lauvu statujām pasaulē. Dž. Blakols Siminds ir autors arī karalienes Viktorijas un Džordža Palmera statujām Redingā.

04

Redingas muzejs, mākslas galerija, koncertzāle un rātsnams. Tas viss vienuviet glītajā ēkā – arhitektūras piemineklī. “Rātsnams” gan ir vien ēkas nosaukuma daļa, jo ēka pilnībā nodota Redingas muzeja un koncertzāles vajadzībām. Ēka celta vairākos posmos laika periodā no 1786. līdz 1897. gadam, fasādes autors Alberts Vaterhauss. Muzejs te sācis darboties 1883. gadā.

01

Ko tad Redingas muzejā redzēt? Pirmkārt, interaktīvā ekspozīcijā var uzzināt pilsētas vēsturi. Tāpat ir te ir dažādas tematiskās izstādes – par sporta dzīvi Redingā, mākslas izstādes, cepumu ražotnei veltīta izstāde, dabas ekspozīcija. Noteikti aizmirsu kaut ko nosaukt. Muzejs apmeklējams bez maksas (par ziedojumiem, protams, visi vienmēr priecājas). Manu sirdi te īpaši sildīja milzīgs (70 m) Bayeaux gobelēns (kopija, oriģināls atrodas Bayeaux Francijā), ko izšuvušas 35 Viktorijas laika sievietes un tajā attēlota anglosakšu migrācija, vikingu reidi, normandiešu iekarojumi Redingas teritorijā 400 gadus ilgā laika posmā. Kas tajā tik īpašs? Gobelēnā attēlotas vien trīs sievietes un vienu no viņām sauc Edīte (Veseksas Edīte, karaļa Edvarda (Edward the Confessor) sieva).

02

Aizvakar ar sajūsmu atkal skatīju vienam no Redingas “B” veltīto ekspozīciju – “Huntley&Palmers” cepumu kārbu izstādi. Lielas, mazas, krāšņas, mazāk krāšņas, figurālas, praktiskas un tik dažādas gandrīz 300 cepumu kārbas nekad pirms tam nebiju redzējusi. Cepumu ražotne te tikusi dibināta 1822. gadā, bet 1900. gadā tā kļuva par pasaulē lielāko cepumu ražotāju, nodarbinot vairāk kā 5 000 darbinieku. Ja ir interese, nedaudz cepumu kārbu dažādībā var virtuāli ielūkoties TE. Bet man šķiet, ka šis Redingas “B” tā vien prasīsies pēc kāda atsevišķa stāsta vēstulēs. Patīk man konditoreja, ko tur liegties.

03

Izejot no muzeja, pa kreisai rokai redzama Sv. Laurencija baznīca. Baznīcas celtniecība tiek datēta ar normandiešu laiku (ap 11. gs. vidu) Redingā, bet pastāvēšanas laikā tā piedzīvojusi vairākas pārbūves – 1196. gadā, 15. gs. un 1867. gadā.

03a

Turpat pie ieejas muzejā arī jau pieminētā tēlnieka Siminda Karalienes Viktorijas statuja, kas te uzstādīta 1887. gadā.

03b

Ieejot Forbury dārzos no stacijas puses, pār parku redzama Redingas augstākā celtne “The Blade Reading” – vietējais debesskrāpis, biroju ēka. Tā augstums ir 128 metri (14 stāvi), pabeigts 2009. gadā un ēka ir labi redzama no daudzām Redingas vietām.

04a

Turpinot par baznīcām, Redingā to ir gana. Te Sv. Džailza (St. Gile’s) baznīca. Līdzās Sv. Laurencija un Sv. Marijas baznīcām, arī Džailza baznīca bija viena no draudzes sākotnējām baznīcām. Šī baznīca celta 12. gs., lai apkalpotu to draudzes daļu, kas dzīvo uz dienvidiem no Kenetas upes un plūdu laikā nespēj nokļūt Sv. Marijas baznīcā.

05

Nu jā, un te lūk ir tā trešā no pirmajām baznīcām – Sv. Marijas baznīca. Pirmajā brīdī man šķita, ka Laurencija un Marijas baznīcas ir viena un tā pati – neorientējos un tik līdzīgas, bet nu ir galīgi skaidrs, ka nav gan. Pilnā nosaukumā Sv. Jaunavas Marijas baznīca, anglikāņu baznīca. Baznīcas galvenā daļa celta 11. gs., bet ir liecības, ka šajā vietā neliela kapela bijusi jau 7. gs.

06

Atkal laiks kādam muzejam. Septembrī biju stingri apņēmusies paviesoties Angļu lauku dzīves muzejā, lai sagatavotu speciālreportāžu Traktora Skaistā lapai. Muzejs ir vairāk pilsētas nomalē, bet kājām pieklājīgi sasniedzamā attālumā. Darba rīki, iekārtas, traktori, rati un citādi brīnumi vienuviet, kā muzejs pats par sevi saka – veltīts Anglijas lauku un to cilvēku garam. Brīžiem gan šķita, ka viss pārāk daudz salikts stāvos, pārāk pārbāzts, bet, lai gūtu priekšstatu, pilnīgi gana. Pirms tam biju kaut kā iedomājusies, ka būs vairāk āra ekspozīcija (tomēr lauku dzīve), bet dzīvē viss izrādījās zem viena jumta. Muzejs ir pakļauts Redingas Universitātei, tas dibināts 1951. gadā, pateicoties universitātes ilgstošajai akadēmiskajai saistībai ar lauksaimniecību.

07 08

Ūdeņi. Redingas centrs izvietojies starp divām upēm – Temzu un Kenetu. Redingā ir Upesmalas (Riverside) muzejs pie Kenetas Bleika slūžām, kurā var apskatīt ekspozīciju, kas tieši veltīta šī abām upēm Redingā. Tāpat muzejā ir ekspozīcija, kas veltīta čigānu dzīvei. Neesmu vēl bijusi, būs ko paveikt.

Temza

09

Glītā Keneta Redingā

11

Vēl pāris pilsētas skati un šai reizei šķiet, ka būs gana.

12

Rakstot vēstuli, secināju, ka pašai vēl daudz skatāmu un darāmu lietu te atrastos, bet ja nu kādu stāsts par Redingu ir iedvesmojis noskaidrot kaut ko vairāk, droši var paskatīties http://www.reading.gov.uk/. Izskatās, ka 2013. gadā te būs arī gana dažādu notikumi, ja nu ir doma braukt ciemos, te var apskatīt, ko pie reizes piedzīvot! (Anitai īpašajā piedāvājumā 19. Redingas alus un sidra festivāls maija sākumā ;) )

Paldies par uzmanību!

E!

Advertisements

3 thoughts on “15. vēstule / Reading

  1. Ja iepriekš šķita, ka Redinga ir tik maza pilsētele, ka vien zaudēsim dienu (apskates, ne tevis varbūtējās satikšanas ziņā!!), tad pēc šīs vēstules izlasīšanas šķiet, ka tur ir gan ko redzēt un šāds izbrauciens varētu būt visnotaļ saistošs. :>

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s