19. vēstule / Vējš un draugi

Čauuuuuuuuuuu!

Nē, es negribēju rakstīt tik garu uuuuuu, bet vējš sapūta. Vakar bija dauuuuudz vēja un šodien arī ir gana, kaut debesis šodien glītākas. Vējš man gan ļoti patīk, bet auksts ne tik ļoti. Taču vakardiena reizē bija tāda ļoti priecīga, jo ciemos atbrauca draugi. Satikšanās ar draugiem ir manas pieturdienas, kuras gaidīt. Tad dzīvot vieglāk. Pie pusdienu galda dzirdēju čukstus: „Varbūt par mums arī uzrakstīs vēstuli!?” Nu, protams, Jāni un Džeina, protams – šī vēstule veltīta tieši Jums!

Kad ciemos bija Vita, dodoties uz Redingu, zināju tieši neko daudz. Pēc tam, rakstot vēstuli par Redingu, uzzināju dažādu interesantu informāciju un, gaidot Jāni un Džeinu, centos sagatavoties vēl labāk, lai varētu būt zinošs gids. Tā nu ar izprintētām faktu lapām un zemesriekstu sviesta maizītēm somā pirmdienas rītā gaidīju māsu atbraucam no ceturtās nakts maiņas pēc kārtas. Jā, viņu darba devējs tā ir iesācis mocīt. Gaidīju, gaidīju, līdz piecas minūtes pirms deviņiem nolēmu mest kaunu pie malas un lūgt Klaiva palīdzību transporta jautājumos, jo tieši deviņos gaidāma viesu ierašanās Redingas Kalkutas pieturā un manas acis jau bija izskatītas, vērojot Vējdzirnavu ceļā braucošos auto. Protams, brīdī, ka jāizgriežas no Vējdzirnavu ceļa uz Viktorijas ceļu, ieraudzījām māsas ķirškrāsas auto. Nu neko – ar kavēšanos (angļu mīļākais teiciens ir būšu „5 minutes late”) biju klāt un tur bija arī viņi! Mans prieks pieaugu milzīgā lielumā, nu tādā, ka te nesalīstu aprakstīt.

26. autobuss ar labākajām vietām otrā stāva priekšā pie platekrāna logiem un līkumu līkumi aizved uz Redingas centru, kur laiks ekskursijai. Viss jau būtu lieliski, bet tas vējššššššš. Džeina sapūsta un sasalusi tik ļoti, ka atgādina vienu lielu nelaimes čupiņu. Tomēr ekskursija ir, bet ar apsildīšanās reizēm muzeja pirmajā stāvā (pirmdienās Redingas muzeji slēgti, man par nožēlu, un skaistās cepumu kārbas paliek neparādītas) un māsas ieteiktā kafejnīcā pie karstās šokolādes tases (pie pirmā malka atcerējos, ka man taču šajās attiecībās ir pauze līdz Lieldienām, bet varbūt uz Jāzepa dienas rēķina man tiks piedots). Vēl pa vidam mēģinājumi slēpņošanā, bet aukstums un vējš tomēr ir stiprāki (vai arī dāmas vienkārši viegli padodas). Tā nu beigās izlemts, ka jādodas uz vietu, respektīvi, Mortimer māju, kur varbūt būs siltāks, bet apkures sistēmu neesamība angļu mājās draugiem sākumā liek vilties. Ar kamīnu, gāzes sildītāju, segu kārtām un siltu zupu temperatūra istabā un sirdīs plus mīnus tiek normalizēta.

Lai arī diena šķita gara, tomēr laiks ir nepielūdzams – mans tualešu laiks, viņu autobusa laiks nosit savu stundu un jāšķiras. Tik daudz kas appļāpāts, daudz izjautāts, bet reizē arī nepagūts. Kā ar vingrošanu, Džeina, iet? To aizmirsu uzjautāt.

Paldies un paļdis visiem Ķīpsalas izstādes darboņiem par sveicienu – man arī ir, man arī ir, man arī ir krāsojamā grāmata!

Pāris vakardienas foto liecības. Nebija fotoaparāta diena, rokas sala.

Redingas abatijas (klostera) drupas.
julia (2 of 4) - Copy

Mēs un vārtu Oskars Vailds bez galvas
julia (3 of 4) - Copy

Tā sapriecājos par Jāņa domām par manu vēstuļu kasti, ka gan jau esot izdomāts nosaukums, bilde no interneta un viss tāds romantizēts (kā jau meitenēm) līdz brīdim, kad sapratis, ka tā viss arī ir. Te, lai būtu lielāks ticamības moments, Džeina un Jānis pie Vējdzirnavu ceļa.
julia (4 of 4) - Copy

Lai neviens nekur Jūs neaizpūš ne šodien, ne rītu!

E!

Advertisements

3 thoughts on “19. vēstule / Vējš un draugi

  1. Hmmm, nazkas tī nav rikteigai ar laiku i taišni iz gostu atbraukšonu :D
    bet maņ smaids sejā i syltums sirdī nu Tovys saulainuos byuteibys, kas vīnkuorši navar nadalipt, skaitūt viestulis :)

  2. Paldies, paldies, paldies, Edīt, par laipno uzņemšanu un aizraujošo ekskursiju! Tikšanās prieks bij’ abpusējs, nē, – trīspusējs! Lai arī Redinga manās acīs tagad ir aukstā vēju pilsēta, tomēr apbūra pilsētiņas arhitektūra un senatnes dvesma. Lielākais prieks, ka redzējām arī vietu, kur pašlaik mito. Mums žēl, ka jums tur arī iekštelpās īsti nevar sasildīties, tāpēc šajā ziņā ar prieku atgriezāmies mūsmājās.

    Uz saredzēšanos siltākā laikā! :)

    P.S. Ar vingrošanu viss kārtībā, mēs ar Oskaru esam apzinīgi, Māra mēdz arī paslinkot. ;D

  3. Es lasu visas vēstules un cīši dūmoju kā Tev tur iet un, ka gaidu Tevi 3dienu rītos atpakaļ ;)
    Par vingrošanu – nav tik traki, kad rītus noguļu, tad uz vakara nodarbību saņemos atstrādāt, bet tik čakla kā Oskars un Džeina gan neesmu. :D

    Par to Aļņa un Džeinas foto uz ielas stūra- tur vēl varētu skeptiski teikt, ka fotošops dara brīnumus ;) Bet ja nopietni, tad jau laikam jebkuru pasaules vietu var nofotografēt tā, ka izskatās kā no pasaku grāmatām.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s