28. viestule / Nedeļgola seikumi

Vasali iz jaunuos nedelis skrinča!

Ot tai, nu īprīškejuos viestulis laika asu palykuse par vīnu pīredzis godu boguotuoka. Paļdis par sveicīnim, atguoduošonu i podturiešonu!

Pādejūs godūs naasu dyžan mudeiga iz dzimšonys dīnu svātku svieteišonu i niu ari nasaguoja izjāmums. Svātku karbonadus Līga pīktdiņ sataiseja, a sastdiņ ar Sanitu braucem iz Redingu padareit tū, kū es grybu i kruot jai punktus juos dzeivis spēlē, par kurū napaseņ raksteju. Laiks nabeja cīši lobs, bet maņ ir muns leita mieteleits i vyss labi.

Es gribieju apsavērt, kas ir tymā Redingys muzeja filialē „Riverside museum” pi Bleika slūžom. Aproksts izaklauseja īdvasmojūši, bet eisteneibā saguoja drupeit vilšonuos. Divejis sātys ar nalelom ekspozicejom. Tuos sātys ari taidys – pošapsakolpuošona. Beju saintrigieta par čyganu dzeivis tradiceju paruodeišonu, bet tei izaruodeja viņ tik vīna kulba. Šmuka jau. I interesna, ka taišni Redingā 20. gs. vydā taidys taiseja. Taipat – izaruod, ka čygani kulbuos (angliski caravan, bet romu volūdā vardo), suoce dzeivuot 1850. godā. Pyrma tam ceļuoja ar zyrgim i dzeivuoja teltīs. Myusdīnu čyganu kulbys ir modernī treileri, kemperi ci kai tī jūs sauc.

Taipat izzynuoju, ka Temzys upe īdvasmuojuse Kenetu Greiemu pīraksteit „Viejs veitulūs”. Izaruod, ka pādejūs dzeivis godus da mieršonai jis nūdzeivuojs Pangbourne cīmā, par kuru beja ari muna vīna viestule. Tai kai itys muzejs atsarūn iz Bleika slūžom, tod ūtra ekspoziceja paruoda drupeit vaira par slūžu darbeibu senejuokūs laikūs. Sovu nūsaukumu ituos slūžys dabuojušys par gūdu kuodreizejam Redingys mēram Robertam Bleikam. Jam gon napatyka, ka teik calts Eivonys – Kenetys kanals. Jam beja baist, ka tys švaki ītekmēs tierdznīceibu Redingā.

Vyss dreiži apsavārts i tod Sanitys jaunūs dzelu punkts Nr. 2 – juoīruoda geokešings. Tai kai nasaguoja ar myusim vyss tī ar GPS tik labi, kai grybātūs, tod piec nūruodem pyrmū sliepni naīzadeve atrost. Ūtrū ari mekliejom, mekliejom i tod, kod guojom pa celi, Sanita lauzeju golvu par prīškā sacejumu, kas nu angļu volūdys tulkojūt saīt, ka „Pajem atpyutys, puordūmys šalti”. Atpyuta, puordūmys, sūleņš i pi itim vuordim es najaušai īraudzieju kasteiti. Prīca, ka varieju paruodeit, ka tys par tū mekliešonu nav viņ kaida puorsoka. Ite ari ir tei atškireiba, kod cylvāks angļu volūdu jādz tyvai dzymtuos volūdys leimiņam – var saprast izteicīņu nūzeimi. Maņ tai i nadalāktu bez prīškā saceišonys. Itys sliepnis aicynoj maklātuojus apsavērt iz modernū Redingu i vacū Redingu – vītejuo dabasu skruopātuoja Reading Blade i klūstera drupu sasatikšona. Kod Redingā beja Džeina i Juoņs, atguojom ari iz teni maklātu, bet tai kai beja švaks signals, lels viejs i soltums, tod tai ari aizguojom paceli eistyn nasuokušu viertīs. Tod ar Sanitu raudziejom atrost vēļ vīnu sliepni, bet ari bez rezultata – juosastota nu suoku GPS funkceja, tod varēs lobuok. Ir padūmā vīns ite pat natuoli nu Mortimer. Kai saceit – muosai omots rūkā. Beiguos jai par muzeja apsavieršonu daškeire 8 punktus, par kešu – 5 punktus.  Es naizpratnē – kai tai? Geokešings tak pavysam jauna dzela, kurū jei varbyut nikod naparaudzeitu, bet muos mīrynuoja, ka vīnkuorši tys menedžers nazyna, kas tys ir i deļ tuo nasaprūt. Ai nu lai!

Vakar otkon beju Redingā. Divejis dīnys piec kuortys iz piļsātu maņ ir kas jauns. Bet nu svātdīnē autobuss nu munys dzeraunis iz piļsātu brauc reizi stuņdē i taipat spiej puorsteigt. Kod atej laiceigi, stuovi jau desmit minotu i navari saprast – beja jau ci byus vēļ, sorkonboltuo kruosa aiz pakša vys tik īprīcynoj. Beidzūt pīsapiļdeja vīna seneja īcere – satikt zynomu mārgu nu fakultatis laikim, kas niu ari dzeivoj ite. Prīca cīši lela – pļuopu stuņdis Forbury duorzūs paskrieja vieja spuornim. Nazkai te tuoļumā pat na cik pazeistami cylvāki ruodīs tyvuoki. I maņ kārmanā vēļ vīns stuosts par tū, deļ kuo ite – pasaulī na sātā. Kotram cytaids tys.

Šudiņ vajadzieja byut breivai dīnai nu vīsneicys, bet tyku izsaukta iz dorbu. Tik maņ vaira nasaguoja vyss tik labi kai pārnuos dorba nedelis golā. Deļ tuo, ka breivdīnu gosti dzer čajus/kopejus, musuroj miskastis i guļ vysuos poduškuos. Bet dīna gon uorā tik breineiga beja, ka taišni grybātūs nalikt tū kiveri golvā – dabuot vaira sauli, vieju i šmukus skotus.

Atsagrīžūt pi sastdīnis: ite sajiemu sveicīni – syutejumu ari nu „Bez PVN”. Sasajutu kai jauneibā, kod Latvejā beja kai Laura, tai Aija, kod koncerti beja kotru mienesi pa puora reizem, kod mieginuojumi nūtyka Luočplieša īlā i kod dzimšonys dīnā es rauduoju, bet jī kai puorsteigums maņ dzīduoja. Niu vysi pa pasauli rozkaiseiti, bet itī 10 minoti tai sylda sirdi…

 

Smejūšuo E! (Kas īraudzeja itū http://votitaite.wordpress.com/2013/04/14/daudz-laimis/)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s