29. vēstule / Dāmotava

Čau piektdienā!

Pie manis vēl ir, bet Jums jau sestdiena. Šīs nedēļas notikumi, kurus varbūt ir vērts pieminēt, aizritējuši  un ritēs tādā īsti dāmīgā noskaņā. Žurnāli, bildēšanās, kūkas un dejas. Uh un ah!

Var teikt, ka dāmotava sākās no brīža, kad pastnieks mūsu durvju vēstuļu caurumā iestūma sūtījumu no Rumumums saimes. Vesela kaudze ar jaunākajiem Latvijas sieviešu žurnāliem. Prieks par sūtījumu un pasmīkņāšana par sevi. Nu jā, nu jā – patīk man to visu palasīt.

Vakar ar māsu bija izlemts rīkot fotosesiju, jo viņai brīva diena un man tikai vakara darbs. To arī paveicām. Es gribēju doties mežā. Tā kā te mežs ir visapkārt, nekur tālu negājām. Bet reizē nokļuvām arī pie vietējā arheoloģiskā pieminekļa – Bronzas laikmeta apbedījumiem Holden’s Firs. Kā tas izskatās? Skatīt galerijā. Turpat var skatīt arī pāris foto no sesijas sameistarojuma „cold tone” gaismu gammā. Kā teikt – esmu tikai sievišķis, un man arī gribas, lai izskatās smuki. Paldies arī māsai par pacietību. Neesmu nekāda labā modele, jo bildes jau gribas, bet pozēšana ne pārāk padodas. Viena bilde – čiekuru auskarings – īpašais veltījums Indrai. Saņēmu jau viņas komentāru, ka man ir talants uz „smukbildēm”, bet īstenība jau tāda, ka tās nesmukās jau, protams, neviens nerāda pasaulei. Uz tām man ir vēl lielāks talants, bet šī talanta izcilību Jums neuzzināt. Tas paliks starp mani un fotoaparātu. Jāatstāj sev ilūziju plīvurs skaistākos kadros. Vēl labi mums sanāca ar mājās atnākšanas laiku. Kārtējo reizi pārliecinājos, ko nozīmē “perfect timing”. No rīta spīdēja saule, atnācām no ciema un pēc 10 minūtēm tā sāka līt, birt krusa un nebūt vairs lielisks laiks, ka nespējām noticēt savai veiksmei.

 

Pat brīvajās dienās esmu pasākusi mosties 6:50. Bet nu nekas – pamostos, pārbaudu laikrādi un var dusēt tālāk. Šodien pamodos 6:17 un skatos, ka māsa vēl guļ, kaut gan viņai agrā maiņa, kas sākas septiņos. Tad nu man bija tā laime savām ausīm dzirdēt slaveno „Shit, shit, shit!”, kurš izskanot tad, kad Līga aizguļas. Vienreiz esot bijis tā, ka Sanita no rīta iegājusi pie Līgas istabā kaut ko paņemt, Līga uzlec sēdus un nobļauj to savu bļaujamo, bet Sanita mierina: „Nē, nē! Tu neesi aizgulējusies, Tev vēl nav jāceļas!”

Šodien tualešu darbā nu bija īsta dāmotava. Izdomājām ar kolēģēm sarīkot savu kūkotavu – atest pašu ceptas kūkas. Piektdiena tomēr augstu tiek vērtēta arī tad, ja strādā vien divas stundas dienā. Un kafijai ar kūkām gana to pēdējo 10 minūšu. Mans dienas izaicinājums – kājām aizdoties uz kaimiņu ciemu, jo ar velosipēdu kūku pagrūti aizvest, bet neviena cita mūsmājās, kas varētu izlīdzēt, nebija. Tā nu izrādās, ka viena kolēģe dzīvo kaimiņu ciemā. Tie ir vien nepilni trīs kilometri, pusstunda gājiena. Ārā laiks labs un sīkums vien ir. Sajutos nedaudz kā Sarkangalvīte – gāju pa meža taku un padusē pīrāgi. Paldies Dievam, vilks negadījās. Šoreiz kūku bilžu nav, lai Ilzei dzīve mierīgāka.

Rīt no rīta kā došos ārā no mājas, tā atgriezīšos vien vēlā svētdienas vakarā. No rīta piecstunda viesnīcas istabās, bet tālāk jau ceļš uz Londonu – „reizi mēnesī” aprīļa reize klāt. Tur būs danču vakars. Tā kā Santa ir Turcijā, Dāvis teica, ka malā nebūšot jāsēž. Nu tad jāievērtē gan, kā tā Londona dejo latviskā garā.

Ceru, ka Jums visiem salda dusa.

E!

Advertisements

4 thoughts on “29. vēstule / Dāmotava

  1. Vot, runojūt par syutiejumim, naatkareigī eksperti nav nūčekavuši, vai tu naz kod iz Leldinem Windmill posta kastī sajiemi šykalada postu nu Alfys? :) Taidam vajadzieja byut – kompensacejai par šykalada gavieni! :) Tagad tik atceriejūs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s